Nažgaļu sāls.

Naža gals sāls. Neskan smieklīgi, vai ne? Bet pagaidi šito: kas notiek, ja sanāk to izlasīt kā Nažgals sāli un padomāt, ka tas ir nevis naža gals sāls, bet gan kaut kāds mistisks-īpašs Nažgaļu sāls? Apmēram kā Mārupes gurķi un Valmieras piens, tā arī Nažgaļu sāls. Ok, šis varbūt nav baigi smieklīgi, bet mēs turpmāk pērkam tikai Nažgaļu sāli un arī Nažgaļu cukuru un būtībā visu, ko piedāvā Nažģaļi. Un olas, savukārt, pērkam tikai no Matkules*. Kas, Gint, pie velna ir Matkules olas? Nu, tas ir cits stāsts, varbūt citreiz.

Tā kā es dienas baigi neskaitu, tad kaut kad senāk par vakardienu mēs ar Z izdomājām uztaisīt kaut ko saldu no medus un tas viss beidzās ar....hm....nu jā, kaut ko saldu no medus. Ja nemaldos, saucās recepte "Medus kamoliņi" un dzīvē tas izskatās apmēram šādi:

Reāli tā ir mīkla medus-cukura karamelē, izskatās garšīgi, bet izskatās arīdzan labāk kā garšo....lai gan otrajā dienā garšoja labāk kā pirmajā (vai mums vienkārši ļoti gribējās ēst). Katrā ziņā recepte nav tik laba, lai ieteiktu citiem un ja arī būtu, es nebūtu tas, kas to uzrakstītu te (slinkums).

Vakar [un šodien] pie mums ciemos bija [un ir] Marta - atnāca, pabaroja mūs, bija garšīgi, par to viņai liels paldies. Cerams, ka Z vēlāk pastāstīs mazliet sīkāk par to, kas tika pagatavots. Bet tagad liriska atkāpīte par Maximu un kādu lielisku produktu. Īstenībā, produkts ir tik draņķīgs, ka negribas izteikties liriski, tāpēc:

Attēlā redzamā tomātu pasta ir pilnīgs draņķis. Ja satiec uz ielas, ej apkārt ar līkumu!

[nezinu, vai neveiksmīga ražotāja partija, nepareiza transportēšana, nepareiza uzglabāšana Maximas veikalā vai vienkārši pretīga garša, bet nu...draņķis, draņķis, absolūts draņķis]

Tā lūk.

Un nobeigumā - mēs ik dienas saņemam simtiem komentāru un vēstuļu (labi, ko es te mānu, mums nav pat viena komentāra :D) par dažādiem te minētiem faktiem un tad man radās doma, ka varbūt vajadzētu kaut kur te ielikt šādu informējošu paziņojumu:

Visas šajā blogā minētās personas ir reālas, kā arī visi šajā blogā minētie fakti ir/nav patiesi.

Uzsvars uz sarkano daļu. Kā saprast šo ir/nav? Paskaidroju. Fakti, atkarībā no situācijas, ir vai nav patiesi.  Dlja osobenno tupih povtorjaju piemērs - sarunā ar:

• labiem draugiem es pateikšu, ka man eksāmenam ir sagatvots špikeris;
• pasniedzēju, kurš man teiks, ka "...zini, Gint, tavi labie draugi man pateica, ka tev ir sagatavots špikers, vai tā ir taisnība?", es palūkošos ar naidīgu aci labo draugu noteiktā virzienā un tad atbildēšu "...nē, tas izklausās pēc neveikla, stulba, neorģināla un bērnišķīga joka un man tiešām nav sagatavots špikeris"  

Tātad, it depends...

Un nobeiguma nobeigumā - iespējams, ka tuvākajā laikā palaidīšu gaisā jaunu topiku "Gints piedāvā: dzīves skola", kura saturs vēl gan nav izdomāts. ļoti iespējams būs saistīts ar dažādām garlaicīgām lietām par mārketingu. Bet nu nevis like kaut kas noderīgs, bet tiešām garlaicīgi un bezjēdzīgi fakti........njā.....ahā, saintriģēju, ko? :)) Cerams, ka jā ;P))))~~~
[bāc, es laikam esmu aizmirsis, kā jāraksta visi tie buc buc sawlje :) ;) :p~~~ un smux bilzhukinj ;DDD lai gan nav jau tā, ka agrāk māceju]


Lai jums..........fck, te laikam bija jābūt kaut kādam novēlējumam????


G.


*Matkule - tātad, ja vecāki neskatās pār plecu un tev ir vismaz 18 vai vairāk zobi mutes dobumā, dodies uz google.lv (un vienkārši nokaunies pasmaidi)