piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Jumta terase

Pareizs laiks ir apmēram...kaut kas tuvu sešiem (no rīta) un šoreiz es pamēģināšu uzrakstīt it kā smieklīgi, bet mazliet arī informējoši un galvenokārt centīšos neaiziet totālā sviestā [kas man veiksmīgi iepriekš ir izdevies].
Tātad
18.novembris bija kopumā jauka diena, cerams Z vai H pastāstīs, ko mēs darijām, ko redzējām, kas pie mums ciemojās, ko mēs ēdām un ko skatījāmies. Īsumā varu pateikt tikai, ka:
  • salūts bija foršs (ja citreiz skatījos vietās, kur nevarēja dzirdēt mūzikas pavadījumu, tad šoreiz sanāca atrasties netālu no tumbas un kopumā bija patīkams gaismas-mūzikas priekšnesums)
  • apmeklējām staro rīga (kas mani nepaķēra, jo jau iepriekšejos gadus nonācu pie secinājuma, ka visi objekti pazūd pilsētas ikdienas gaismās un kamēr netiks izslēgts laternu apgaismojums pie objektiem, tādu reālu wow īsti neizdosies panākt. Vietā Z teiktais, ka pat Narvesen vai Nordea ikdienas izkārtne staro spožāk kā lielākā daļa apskatāmo objektu.)
  • pie mums ciemos bija Marta (precīzāk, viņa nemaz neaizgāja prom, kaut arī mēs centāmies aizdzīt :D) 
  • ēdām ļoti garšīgus un šuļīgus makaronus ar šķiņķi
  • skatījāmies filmu Step Brothers, kura.....hmm....kā lai pasaka....filma "Stulbs un vēl stulbāks" uz šīs filmas fona izskatās pēc inteliģentas un izglītojošas komēdijas. Lai nu kā, Z un M šo filmu līdz galam neizturēja nenoskatijās, es un H gan. Bet mazliet šoks bija no tā, ka IMDb šai filmai ir 6.7 un tas tomēr ir tā mazliet WTF AMERICA????! Mans vērtējums: 4, bet dzērumā noteikti šī būtu 10nieka filma.
Vēl mums izdevās apmeklēt Galeriju Rīga - man šis bija pirmais apmeklējums (nemaz nebija sāpīgi). Pavisam godīgi - nevaru nosaukt nevienu no tur esošajiem veikaliem (pamanīju tikai to, ka tur ir HESBURGERS), jo uzreiz devāmies uz augšu ar domu tikt cik augstu vien iespējams un to arī izdarijām - tikām uz jumta terases! Un tur ir vienkārši...godīgsakot trūkst vārdu un šobrīd gribās mazliet saiet sviestā. Bet nē. Ne šoreiz. Un tomēr - ja Galerijai Rīga ir kaut kādas finansiālas problēmas, viņi nevar aizpildīt pārējās telpas ar veikaliem, tad lai viņi dod man (un laikam arī Z) ziņu - mēs pavisam noteikti atrastu veidu, kā uzturēt visus septiņus(?) veikalu stāvus tikai ar vienu jumta terasi. Mums ir savs know-how. Un kā jau teicu, nezinu par veikaliem, bet man pati Galerija Rīga patīk - viss ir skaists un šķiet, ka arī kvalitatīvs. Patīkama vieta, kur atrasties. Tikai jāizdomā, kā sarunvalodā saīssināt nosaukumu, jo pilnais ir pārāk garš, nevar saukt arī tikai par Galeriju, jo tādas ir vairākas, nevar arī par Rīgu (jo tā ir pilsēta). Varbūt jāsauc par GaleRīga?

Ak jā, un ja jūs gribiet zināt, ko man uzdāvināt uz Ziemassvētkiem/dzimšansdienu/vārdadienu (jā, man visi šie svētki ir vienā dienā), atbilde ir elementāra - JUMTA TERASI. Paldies! 0:)

Tālāk mums ir: vārdu spēles un mūsu izteicienu atkāpe.

Sākumā mums topā par visām lietām bija teikt "sīkums, bet patīkami"
Piemērs: H nomazgāja traukus - sīkums, bet patīkami.
Un tad nāca šī izteiciena tāda kā noliekošā evolūcija: "patīkami, bet sīkums"
Piemērs: M pagatavoja vakariņas - patīkami, bet sīkums.

Vēl viens jaunums mūsu topā - smagos lamuvārdus aizstāt ar vārdiem "sa-sodīta neveiksme".
Piemērs (UZMANĪBU: tālāk sekos melnais humors) : tu spēlējoties ar ieroci neapzināti un netīšām nošauj garām ejošo kaimiņu Alfrēdu. Tā vietā, lai histēriski šokā bļaustītos un izmantotu kādu trīs sešstāvīgo lamuvārdu, pasaki vienkārši "sa-sodīta neveiksme!" (melnā humora beigas)

Un vēl, ejot uz salūtu, mēs izdomājām tādu...pelēkā, nedrošā latvieša versiju par Prāta Vētras "Esam un Būsim". Vārdi bija apmēram šādi:
"ja vien mēs esam un varbūt būsim tie labākie, un ja Dievs dos mums uzvarēt, tad mēs varbūt iesim tik tālu cik varēsim un ...tā tik laikam turēt!" - varbūt nešķiet smieklīgi, bet galvenais joks laikam ir tajā nedrošajā dziedāšanas izteiksmē. Varbūt. Bet nu es nezinu. Laikam jau, ka tā.

Šīs laikam būtu neslikts brīdis, lai pabeigtu šo ierakstu, bet...tā kā man vēl īsti nenāk miegs, tad - mūzikāla atkāpe.
Kaut kad nesen pamanīju, ka skatoties jaunos klipus, man šķiet, ka daudzos ir elements, kuru esmu redzējis jau kaut kur iepriekš. Un elements ir nevis tāds klasiskais, kuru var redzēt daudzos klipos, (piemēram, pludmale, dziedošs cilvēks, ballīte, dabas skati u.tml.) bet gan - ši elements ir cilvēks zaldāta uniformā vai tās variācijā. Ja varbūt neskaidri izteicos, tad zemāk četras dziesmas, kuras pirmās atcerējos. Sajūta tāda, ka visiem klipiem bijis viens režisors.
Lai nu kā, štrunts par to zaldāta tēlu, galvenais īstenībā bija parādīt jums četras jaukas dziesmas. :)



















Un mazs stāsts par OK Go klipu - video redzamo orķestri šajā klipā piedalīties uzaicināja tieši paši OK Go pēc tam, kad bija noskatījušies video, kurā šis orķestris savam parādes maršam izmanto variāciju par OK Go plašāku slavu nesošo dziesmu Here It Goes Again. Man šķiet, ka tas ir tāds jauks piemērs tam, ka darot kādas labas un interesantas lietas vienkārši savam priekam, agrāk vai vēlāk tiksi pamanīts. Ja vien tās tiešām ir labas un interesantas lietas, jo, ja tās tādas nav, tad.....visticamāk, ka nē....nē, tu netiksi pamanīts....
Uz šis pozitīvpesimistiskās nots arī varētu beigt.

Šis laikam ir garākais ieraksts ever, noteikti visi tie video palagi šo lapu padarīs bremzīgu, bet nu...tas nekas. Jo neviens jau šo tā pat nelasa :D

Āaa, un maza tradīcija, man parasti ir kāds vārds, kuram pielieku klāt zvaigznīti - ja kāds ir pamanījis, tā parasti es apzīmēju kādu vārda spēli. Bet izskatās, ka ne šoreiz. Tradīcija būs jālauž. Jo nu man pavisam, pavisam vairs nav laika*.

*laika - Krievijā izveidota universālu medību suņu šķirne, kura citur pasaulē reti sastopama un mazpazīstama. Laikas vārds izskanēja pasaulē, kad suns kļuva par pirmo dzīvo būtni, kas pabijusi kosmosā - tas bija 1957 gadā. 

Mēs te, lazanjas dvēselē, ne tikai tukši muldam, bet arī izglītojam :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru