Jānis Čenoks.

Šodien sapratu, ka es nevarētu normāli iet bez veiksmes palīdzības. Stāsts īsumā - novēlēju H veiksmi pirms VEF spēles, viņš man novēlēja [veiksmi] pretī, es pateicu, ka "paldies, bet man jau nevajag, es tik uz skolu eju." Un tad, kā biju to pateicis, pagriezos un ar kreiso augšstilbu jūtami ieskrēju komodes stūrī.
Mācība: neatsaki veiksmi, varbūt tev to vajag lai normāli ietu.

Vēl dienas prieks par VEF* uzvaru - vēl dažas tādas spēles un arēna būs krietni vien pilnāka un skaļāka, un siltāka (kas ir galaprodukts pilnumam un skaļumam).

Visbeidzot - tu domā, ka tavs sasveicināšanās special rituāls ir kruts unikāls un stilīgs?
Padomā vēlreiz..





*VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) - lielākā Latvijas rūpnīca padomju gados, vadošais komutācijas tehnikas ražotājs bijušajā Padomju Savienībā. VEF ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus un citu produkciju.